Dzeja / Стихи

€9.00

“Neputna” bilingvālajā samta sērijā krievu sudraba laikmeta dzejnieks Nikolajs Gumiļovs (Николай Гумилев; 1886–1921).

Dzejnieks, “akmeistu barvedis”, romantiķis un utopists, kritiķis un talantīgs tulkotājs, Annas Ahmatovas vīrs un Osipa Mandelštama draugs Nikolajs Gumiļovs latviešu lasītājiem līdz šim bijis pieejams maz. Cenzūras aizlieguma dēļ viņa grāmatas no 1923. līdz 1988. gadam padomju valstī neiznāca vispār. Atmodas laikā presē parādījās Gumiļova prozas publikācijas un atsevišķi dzejoļi, tomēr Jāņa Elsberga un Eināra Pelša sakārtotais izdevums ir pirmā Gumiļova dzejas izlase latviešu valodā.

Viena no Gumiļova dzejas pamatiezīmēm ir izcilā formas meistarība, kas sagādā īpašas grūtības atdzejotājiem – toties jo saldāki ir darba augļi, kad tās pārvarētas. Eināra Pelša un pārējo atdzejotāju veikums pretendē uz vērā ņemamu vietu latviešu atdzejas mākslas kopainā.

Jānis Elsbergs

Izlasē iekļauti dzejoļi no krājumiem “Konkistadoru ceļš” (1905), “Romantiskie ziedi” (1908, 1918), “Pērles” (1910, 1918), “Svešās debesis” (1912), “Bultu maks” (1916), “Sārts” (1918), “Telts” (1921), “Ugunīgais stabs” (1921), “Zilajai zvaigznei” (1923), kā arī daži dzejoļi, kas nav publicēti krājumos. Kritiķi atzīmējuši Gumiļova no krājuma uz krājuma augošo poētisko meistarību. Krājumus ļoti nosacīti iedala agrīnajos, kur citu iespaids vairāk jūtams (“Konkistadoru ceļš”, “Romantiski ziedi”, “Pērles”), un akmeistiskajos, nobriedušajos (“Svešās debesis”, “Sārts”, “Bultu maks”). Krājumu “Ugunīgais stabs” uzskata par Gumiļova daiļrades virsotni.

1921. gadā Nikolaju Gumiļovu trīsdesmit piecu gadu vecumā bez tiesas nošāva Petrogradas čeka par dalību tā dēvētajā kontrrevolucionārajā „Taganceva sazvērestībā”.

Viņš runāja franciski plūstošā monologā, kas viegli pārņēma mūs savā varā (..) Viņš bija aristokrāts, muižnieks, cara gvardes virsnieks, visnotaļ vecā režīma cilvēks. Taču viņā bija kaut kas tāds, kas raksturīgs katram boļševikam; kaut kas, ko esmu sajutis katrā krievā, ko jelkad esmu saticis (..) Komunists viņš nebija, taču viņš bija utopists, un viņa utopija bija daudz, daudz trakāka par jelkādu komunismu. Viņš lietišķi rosināja, ka tikai dzejniekiem vajadzētu ļaut valdīt pasaulē.

Gilberts Kīts Čestertons

Vairāk par grāmatu:
Kultūras Rondo: Nikolaja Gumiļova satriecoši muzikālā un neatkārtojami vieglā dzeja bilingvālā krājumā
Kultūras Ziņas: Nikolaja Gumiļova bilingvālā dzejas izlase
Kultūras Diena: Saruna ar Jāni Elsbergu

€9.00