Leonīds Āriņš ir savrupa personība latviešu mākslā, dzīvojis un strādājis Tukumā. Māksla — tas ir dzīvesveids, forma, kādā viņš ir izteicis sevi, laika un dzīves ritmu, darba, mīlestības un sapņu mūžīgumu, mirkļa noskaņu un savu attieksmi pret lielām un mazām lietām.
Sākot no 1924. gada, visa mūža garumā Āriņš ik dienu rakstīja dienasgrāmatu. Neskaitāmās kladēs ietverta dzīva laikmeta aina, pausts dziļi personīgs un vienlaikus precīzs raksturojums par notikumiem, personībām, procesiem.
Mākslas zinātniece Gundega Cēbere šīs dienasgrāmatas ņēmusi par pamatu savam pētījumam par mākslinieku, radot emocionālu un reizē dokumentāli saistošu, izziņas bagātu tekstu. Grāmata papildināta ar albuma daļu — Leonīda Āriņa gleznu un zīmējumu reprodukcijām.