Upcomming

Māris Brancis "Kārlis Miesnieks"

Sērija "Latvijas mākslas klasika"

"Divmetrīgais piebaldzēns ar savdabīgo valodu, ko saglabāja, arī lielu mūža daļu Rīgā dzīvojot, kaismīgs mednieks un makšķernieks, gleznotājs Kārlis Miesnieks (1887–1977) bija izteikts reālisma piekritējs un tālākturpinātājs, dedzīgs Vidzemes ainavas un lauku (arī pilsētas) sadzīves attēlotājs, lielisks klusās dabas un portretu autors, viens no izcilākajiem zīmētājiem latviešu mākslas vēsturē, ilggadējs zīmēšanas pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, īsu brīdi arī mākslas izstāžu kritiķis. 90 gadu garais mūžs licis meistaram piedzīvot visu, ko mūsu zeme turpat gadsimtu pieredzējusi: tautas pirmās atmodas atskaņas 19. gadsimta beigās, 1905. gada revolūciju, Pirmo pasaules karu, Latvijas neatkarības iegūšanu un 20 miera gadus, padomju okupāciju, Otro pasaules karu, piesmakušo pēckara staļinisma periodu un vēlāk tā maigo atslābumu jeb “atkusni”. Lai kas notika, visu laiku viņš daudz gleznoja, kamēr vien redzēja. Daļa no paveiktā tagad pieder latviešu mākslas 20. gadsimta zelta fondam."

Attēls: "Dienišķā maize", 1929. LNMM

Dace Lamberga "Leo Svemps"

Sērija "Latvijas mākslas klasika"

"Leo Svempam daba deva iedzimtu gleznotāja talantu, dzīvesprieka piesātinātu krāsas uztveri un drosmi radīt brīvi, bez jebkādiem konvencionāliem aizspriedumiem. Vēsturiskās pārmaiņas meistara mūžu sadalīja divās daļās, un 1940. gadā 43 gadu vecumā no spoža, augsti vērtēta gleznotāja un advokāta, par spīti negaidītiem likteņa pavērsieniem, viņš pārtapa par vienu no padomju laika vadošajiem māksliniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. Leo Svempa spēcīgo personību nespēja salauzt ideoloģijas dogmatiskās prasības, viņš konsekventi gleznoja tikai klusās dabas un ainavas, nemēģinot pārvarēt sevi ar reālistisku laikmeta tēmas atainojumu."

Attēls: "Klusā daba ar atvērtu grāmatu", ap 1936. gadu. LNMM

Vasko Popa "Vilka ciltsraksti"

Atdzejojis Arvis Viguls

"Vasko Popu pieņemts uzskatīt par dienvidslāvu pēckara dzejas novatoru, lai cik savādi šādi saukt dzejnieku, kura daiļradē tik spēcīga ārpuslaicīgā, mītiskā, pat arhaiskā dimensija. Folkloras motīvi, tumšs humors un divdesmitā gadsimta modernisma virzienu atklājumi, ietverti lakoniskā izteiksmē, viņa daiļradē sintezējušies spilgti individuālā poētikā."