Edvards Kuks "Vadi"
***
Tevis šajā grāmatā nemaz nav —
ne dusmās pulēto dakšu, ne mīļuma,
kas mudināja pirkt man rahatlukumu,
kad beidzot iemācījos to pareizi izrunāt.
Mani glāba pantiņš: Rahatlukums, katlā tukšums.
Nav arī citu Tevis mācīto vārdu — ne “plūkt”,
par ko atdevi cepuri ar spalvu, ne “prātvēders”,
ko dzirdot meties mani kutināt. Vairs neatceros
visu, ko no Tevis izdīcu. Jāatzīst, esmu pazaudējis
iekrātās mašīnītes, zobenus un kaučuka bumbiņas.
Šis tas tomēr saglabājies.
Vai džemperis nācis no Tevis? Un kā ar stiepļu
ziloni? Vakar iztaisnoju viņa snuķi. Zini, vēl neesmu
beidzis ticēt, ka viņš taurē katru reizi, kad stumdu krēslu,
ka viņa kājas būkšķ, kad nometu grāmatu.
Tās ir manas skaņas, jo zilonis pieder man.
Tev pieder visi vārdi, kurus man neiemācīji.
Dmitrijs Prigovs "Manas dzīves laikā"
Sastādījis un atdzejojis Ilmārs Šlāpins
"Un, lūk, dīvaini, paiet vesels gadsimts – un ko krievu poētiskajā tradīcijā ienes tās pirmais postmodernists Dmitrijs Aleksandrovičs Prigovs (1940-2007)? Dzejoļus par to, kā cilvēks nopērk veikalā salātus un cep kotleti, pamana tarakānus virtuvē un baložus pie ieejas kāpņu telpā. Ko tas nozīmē? Vai Bodlēra izrakstītajai receptei joprojām nav beidzies derīguma termiņš?" (Dmitrijs Kuzmins)
Ludmila Pestova, Jānis Lejnieks "Sergejs Antonovs"
Grāmata veltīta Sergejam Antonovam, izcilam krievu māksliniekam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē.
"Sergeja Antonova ceļš – tie bija nemitīgi meklējumi un atradumi. Mākslinieks bija iemīlējies dzīvē un mākslā, viņa daiļrade ir daudzveidīga un bagāta. Viņš pārvaldīja visus tēlotājmākslas veidus, visas tehnikas. Viņš devis nozīmīgu ieguldījumu arhitektūrā, viņš izaudzinājis daudzus latviešu arhitektus, viņš bija viens no Rīgas Krievu teātra augsto māksliniecisko kvalitāšu radītājiem." (Ludmila Pestova)